Skarbā brīnumzeme

Es jums gribu pastāstīt par savu tēti

Es jums gribu pastāstīt par savu tēti. Ne par “Es-esmu-ātrākais-spermatozoīds” tēti, bet gan par “kad-es-izaugšu-es-apprecēšu-tieši-tādu-pašu-kā-tevi” tēti. Par tēti, kam apsveikuma kartiņā ierakstīt: Ja man būtu bijusi iespēja izvēlēties tēvu, es izvēlētos Tevi, tēt.

Pēdējos pāris gados manā dzīvē ir ienākuši vairāki apbrīnojami, lieliski, gudri, labsirdīgi un patiesi vīrieši. Un, neiedziļinoties personiskos sīkumos, man tas šķiet gluži kā astotais pasaules brīnums, jo līdz pat saviem mazliet-pāri-pilngadībai gadiem es kaut kā neticēju tam, ka tādi vīrieši eksistē. Viens no šiem vīriešiem bija mans tētis. Viņš ienāca mūsu dzīvē nejauši. Gluži tikpat nejauši kā notiek visas lietas. Ienāca nejauši, bet uz palikšanu. Un uz visiem laikiem iemantoja manu cieņu un mīlestību. 

Mans tētis ir viens no labākajiem cilvēkiem, ko esmu sastapusi. Viņam ir siltas, zelta rokas, kas visu prot un visu dara. Saimnieka acs, kas visu novērtē un izdomā, kā izdarīt tā, lai nākotnē būtu mazāk izdevumu, mazāk problēmu. Ieskrūvēt skrūvīti nagliņas vietā, lai vēlāk karkasa konstrukcijās vieglāk balstus nomainīt, pielikt durvīm mazas gumijas ķepiņas, lai tās neskrien sienā un nebojā tapetes. Mans tētis to visu redz un saprot, klusītiņām paņem un izdara, lai visiem dzīvot būtu vieglāk.

Mans tētis ir ļoti mierīgs un laipns, viņš uzklausa citus cilvēkus un liek viņiem justies vieglāk un gaišāk. Viņš runā prātīgi un nosvērti, ar cieņu pret sevi un savu klausītāju. 

Mans tētis nedzer un nepīpo. Mans tētis aizraujas ar knibināšanos ap automobiļiem (it sevišķi sarkaniem, sporta, kuru gan tagad grasās pārdot) un šaujamieroču pulēšanu. Mums ir tēva un meitas sarunas par bisēm un dāmu revolveriem. Un tajos brīžos es jūtos kā izdzīvojot kaut kādus momentus, ko man nebija dots izbaudīt mazliet agrāk. Mans tētis ir ļoti labs cilvēks.

Un mans tētis šobrīd ir bez darba un to ļoti pārdzīvo, kas lauž manu sirdi, tāpēc, ja Jums šķiet, ka šis būtu Jums īstais cilvēks (jo viss, ko šeit rakstu ir godīga un atklāta taisnība), lūdzu rakstiet man uz epastu meitenesepasts pie gmail.

Mans Tētis grib strādāt:

• Ilgus gadus strādājis par elektriķi (mehāniķi), bet krīzes laikā zaudēja darbu štatu samazināšanas pēc. Kādu laika posmu ir strādājis Īrijā (Lielbritānijā) un vēlāk simtlatnieku programmā, kuras laikā viņam piedāvāja pastāvīgu darbu bērnudārzā (amata nosaukums “Cilvēks ar zelta rokām”), pārbaudes laikā mans tētis apdarīja visus nepieciešamos remontdarbus bērnudārzā un pēc tam viņš vairs tur nebija nepieciešams, līdz ar to šobrīd viņš ir bez darba;
• Piemērots būtu darbs apsardzē vai ieroču veikalā par pārdevēju (tie ir tie, kas man nāk prātā), jo mans tētis ir ar augstu atbildības sajūtu, ļoti mierīgs, nosvērts, ar pozitīvu, labsirdīgu attieksmi pret citiem cilvēkiem, pārzina labi ieročus, kas ir viņa hobijs, māk ar tiem apieties. 
• Manam tētim nebūtu piemērots darbs, kas paredz smagumu cilāšanu (piemēram, betona maisu), jo ir bijusi muguras operācija, pēc kuras tas nav ieteicams.
• Manam tētim ir autovadītāja tiesības un personīgais auto, kā arī pieredze ap tiem knibināties, gan ar dārgākām automašīnām, gan vienkāršākām.
• Mans tētis ir ļoti patīkams saskarsmē ar citiem cilvēkiem, ja nepieciešams – iemācīsies strādāt ar kases aparātu. Pārzina datoru vienkārša lietotāja līmenī – ātrrakstīšanas konkursos nepiedalīsies, bet epastu uzrakstīs.
• Mans tētis ir ~50 gadus vecs.

Es tviterī esmu ieguvusi ļoti daudz un es būtu vairāk kā laimīga, ja man izdotos kādu dienu piezvanīt savam tētim un teikt, zini, man Tev ir labas ziņas, es… 

Turpinājums: Par tēti 2