“Midnight in Paris” – himna pilsētai un dzīvei
“Midnight in Paris” ir himna Parīzei. Diezin vai redzēsiet Parīzi dzīvē tik skaistu, cik tā ir šajā filmā. Apburoša, koķeta, romantiska un sevī ievelkoša pastkarte no divdesmitajiem gadiem.
Filma pārsteidza ar savu vieglumu, jo, pēc reklāmas rullīša spriežot, šķita, ka tā būs cilvēcisko attiecību peripetriju pārbāzta. Nē, Vudijam Alenam, kas ir filmas režisors un scenārija autors, izdevās radīt ļoti saturisku un jēgpilnu mākslas darbu, nenomācot to ar dzīves smagumu.
Filma ir par to, par ko sapņo visi hipsteri, filma ir par Gilu, amerikāņu scenāriju autoru, kas raksta savu pirmo romānu un ir atbraucis ar topošo līgavu un viņas vecākiem uz Parīzi. Gilu sajūsmina vietas romantisms un atmosfēra, līgaviņa gan īsti nedala viņa sajūsmu un nododas socializācijai ar citiem amerikāņiem. Ak jā, par tiem hipsteriem un to, kas viņus sajūsmina… tas ir īstais filmas sižets un galvenā atziņa ir par brīnišķīgo laiku, kurā dzīvojam. Bet kā teica Rivera Songa: Spoilers, sweetie!
Lieliski aktieri un personības: Reičela Makadamsa (kas man iepatikās pēc “Laika ceļotāja sievas”), Ovens Vilsons (kas man vairāk zināms no ne pārāk kvalitatīvām komēdijām, bet šeit viņš bija ļoti pieņemams) un tad kaudzīte ar otrā plāna aktieriem, kas sajūsmina vien ar savu iebiršanu kopējā aktieru groziņā, pēc parādīšanās ekrānā: Inception brīnišķīgā Mariona, Adrians Brodijs, Alisona Pilla (no Skota Pilgrima filmas) un daudzi daudzi citi, tai skaitā Francijas prezidenta sieva Karla Bruni.
Iesaku noskatīties gaišam vakaram, kad krāsnī ir izkusis kanēlis pār smalkmaizītēm un ir viegli ieritināties dīvāna stūrī, kaķim laiski aizmurrājot dienu prom.
